Kāpēc energoefektivitāte un Wattson?
Mēs visi esam pieraduši pie siltām mājām un gaišām istabām, bet daudzi nezin ko tas prasa, lai mums būtu šīs pašsaprotamās ekstras.
Atmetot visas zinātniskās gudrības mūsu patērētā enerģija maksā naudu un dabas resusrsus. Visa patērētā enerģija. Lai iegūtu elektrību tiek nosprostoti zivju ceļi, dedzināti mežu hektāri un zemes dzīļu kubikkilometri, lai mums māja būtu silta arī tiek nokurināti neskaitāmi floras pārstāvji un gabals no zemes dzīļu kubikkilometriem, vai vienkārši atdzesēta zemeslodes iekšiene, kuras siltumu mēs nogādājam līdz savām namdurvīm. Un, lai šī sistēma darbotos, kādam tā ir jāizdomā, jāizprojektē un jānodrošina tās nepārtraukta darbība, kuriem visiem mēs nodrošinam maizīti ar saviem pastkastītēs saņemtajiem rēķiniem.
Tik nežēlīgi ekspluatējot apkārtējo vidi nevajadzētu brīnīties, ka daba sāk protestēt un pārveidoties. Mēs naktīs, kad visu laiku ir bijis dabiski tumšs, apgaismojam lietas un vietas kuras šķiet pārāk tumšas. Ziemā, ko daba ir izvēlējusies par aukstuma mājvietu, mēs sildam visu apkārtējo vidi. Šāda nežēlība visbiežāk ir nepārdomātu rīcību rezultāts – aizmirsti un nepareizi izvēlēti gaismekļi, slikti nosiltinātas mājas utt. Nedrīkst nepieminēt mūsu patērētās enerģijas ražošanas blakusproduktus – CO2 izmešus, notekūdeņus uc, kuri tiek nogrūsti kaut kur ļoti lielos apmēros, tik lielos, ka daba nespēj visu pārstrādāt. Un, protams, visi šie izšķērdētie resursi atsaucas uz mūsu pastkastītēs saņemtajiem rēķiniem.
Viss ko mēs patērējam mums maksā noteiktas naudiņas.
Ir lietas ko mēs katrs varam darīt, lai samazinātu „civilizācijas” iespaidu uz apkārtējo vidi: mēs varam izmantot energo taupīgas spuldzītes, izslēgt elektroierīces, kuras dotajā brīdī neizmantojam, nosiltināt mājokļus, izmantot apkuri mājokļos tikai tad, kad paši tajos atrodamies, pārējā laikā nodrošonot ēku uzturošu temperatūru un daudz citas lietas, par kurām tiek runāts daudz un dikti.
Pats jaukākais, ka saudzējot vidi, kurā mēs dzīvojam, mēs arī ietaupām naudiņas, jo, lieki netērējot elektrību, samazinās pastkastītes ikmēneša viesis – rēķins, un tieši tas pats attiecas uz siltumenerģiju.
Kapēc maksāt par elektrību, kura apgaismo tukšu telpu, kura silda ūdeni, kamēr mēs neizmantojam to, kura darbina TV, kamēr mēs to neskatamies, kura silda ūdeni veļasmašīnā, kamēr pilnīgi pietiek ar ūdeni, kurš ir par 20 grādiem vēsāks.
Kapēc maksāt par siltumu, kurš izskrien ārā caur jumtu, logu šķirbām un neaizvērtām durvīm, kurš silda māju, kamēr mums neviens tajās nav. Kamēr mēs guļam, vannasistaba, virtuve un viesistaba nav jāsilda, to var darīt brīdi pirms mostamies, pārrodamies no darba vai izbraukuma pie lauku radiem.
Tā varētu turpināt ilgi, jo cik katrs mēs esam unikāli, tikpat unikālas ir mūsu prasības, iespējas un varēšana.
Nevajag uzreiz iedomāties, ka nāksies kaut ko daudz upurēt šīs ekoloģijas un ekonomijas labā, jo veicot virkni pasākumu uzlabojas mājokļa mikroapstākļi un komforta līmenis.
Pārvērtīsim elektrotaupību par piedzīvojumu un sacensībām pašam ar sevi, siltumtaupību par mājas mikroklimata regulēšanu un uzraudzību. Galvenais ir sekot līdzi, kas notiek mūsu mājoklī.
